Radoša rotaļāšanās bez noteikumiem

Pelēks, lietains piektdienas rīts. Pl.7:15 bez pusotra mēneša divgadnieks netipiski sev ir nolēmis sākt šo dienu tā paagrāk. Skaidrs, ka šodienas laikapstākļi nav draudzīgi daudzstundīgām pastaigām ar Dip-Dapu un rotaļām pilsētas laukumiņos, tad, nu, mammīt, kļūsti atkal radoša jau sešsimt-kuro rītu, lai abi kopā pa māju šo dienu variet novadīt.

E.pikleres vērtību sistēma

Ja vēl pirms kāda mēneša man šķita, ka nu gan visas rotaļu iespējas mājās ir izsmeltas, dēlam visas bērnu istabā atrodamās rotaļlietas, mūzikas instrumenti, grāmatas, pogas, bļodas, kluči u.c. rīki ir apnikuši, tad īstajā brīdī nāca iespēja doties uz sertificētas Pikler attīstības speciālistes, fizioterapeites Klaudijas Hēlas lekciju-sarunu par bērnu “Brīvo rotaļāšanos”. Informāciju par “Pikleres pedagoģiju” internetā iespējams atrast ļoti plaši gan latviešu, gan angļu valodā, taču pamatos izklāstītu Pikleres vērtību sistēmu ar pastiprinātu uzmanību tieši uz “Brīvo rotaļāšanos” iesaku palasīt PEP mammas un bērnu rotaļu vadītājas Zanes Miļūnas lapā.

Citēju īsumā Zanes rakstīto: “E.Piklere ļoti bieži uzsvērusi, cik izšķirīga un būtiska bērna attīstībā ir regulāra brīvas, paša organizētas rotaļāšanās pieredze. Iemesls ir ļoti vienkāršs. Tas ir VIENĪGAIS brīvais, paša strukturētais un organizētais laiks maza bērna dzīvē. Visu pārējo nosaka pieaugušais. Laiks bez noteikumiem (piebildīšu, ka tas nenozīmē robežu neesamību, tās neviens nav atcēlis, bet par to citu reizi) ir absolūti nepieciešams, ja vēlamies izaudzināt brīvu, neatkarīgu, pašmotivētu personību. Cilvēku, kurš spēj apzināties savas vēlmes, izvirzīt savus mērķus, kuru nebiedē kļūdas un neveiksmes ceļā, jo pēc tām atkal rodas citas iespējas, kuru iedvesmo prieks par savu mērķu realizēšanu, par jaunu lietu atklāšanu, par dzīvi kā tādu. Brīva rotaļāšanās ietver arī pauzes un dažādus fiziskos vingrojumos. Un tā veidojas vēl viena būtiska prasme – spēja organizēt, strukturēt savu laiku tā, lai resursu pietiktu visam.” / Citāta beigas.

Jāteic, ka, Markam mazam esot, esmu ļoti labi pielietojusi šos principus, pat tikai tā ļoti virspusēji zinot par šo sistēmu. Rotaļu kaudzes un visādi “nodarbināšanas gadžeti” mūsu mājās nebija sastopami līdz pat pirmajai dzimšanas dienai, kad šo to visu to labāko gribošie ciemiņi iedāvināja, bet arī tad izrādījās, ka dziedošā manta ir interesanta uz 5 minūtēm, bet līdz tam un vēl tagad ar lupatiņām, kastaņiem, kartona krūzītēm, virtuves piederumiem, kārbām un dažādu beramo materiālu, ūdeni un pogu virtenēm spēlēšanās ir daudz interesantāka.

atgriežoties pie mūsu pelēkā rīta

Tā nu pēc brokastošanas “Brīvās rotaļāšanās” atkal iedvesmota ķēros pie šī rīta ašās idejas izpildes. Mani sabiedrotie – līplente, iekrātie pudeļu korķi un bļodas – tika liktas lietā, vēlāk pievienojoties arī istabas stūrī guļošajam, sarullētajam vingrošanas matracim un aiz skapja atrastai plastikāta plāksnei.

IMG_1743

Uz grīdas salipinājām pa abiem kvadrātus un trijstūrus, noliku zemē bļodu ar korķiem un ar fotoaparātu rokās atsēdos pie dīvāna to visu vērot, nekādus komentārus nesniedzot par to, ko ar to visu varētu iesākt (protams, biju nolēmusi, ka šodien pusdienlaikā varētu uztapt šis ātrais, bet, cerams, iedvesmojošais bloga ieraksts, tāpēc šoreiz ar fotoaparātu). No sākuma Marks palēkāja pa laukumiem, lūdzot pievienoties arī mani, ko arī darīju. Tad pieķērās kārbai ar korķiem un ar lielu prieku visu izgāza uz grīdas. To prieku par skaņu un korķu ripošanu!

IMG_1635

Kad kādu laiku bija izskrējies ar korķiem pa istabu, sākās korķu grupēšana un mēģināšana uz tiem uzkāpt, lai “pataustītu” ar pēdu, un apsēsties.

IMG_1673

IMG_1677

Tad viņš aizskrēja uz savu istabu un atgriezās ar traktoru. Notika korķu taranēšana un to krāmēšana iekšā traktorā. Tālāk ar traktoru tika izbraukāta katra ar līplenti izgatavotā figūra uz grīdas, pašam arī plus/mīnus formas ietvaros iesēžoties.

IMG_1696

Tad arī ievēroju netālu esošo vingrošanas paklājiņu un piemeklēju plāksni, lai no tās varētu koka autobusiņu un traktoru ripināt iekšā un pāri korķiem un figūrām (te gan pēc teorijas sanāk, ka nedaudz “iejaucos” paša rotaļā ar kalniņa izveidi, bet sevi attaisnoju ar to, ka tikai druscīt papildināju sākotnēji izveidoto rotaļu laukumu, kad bija jau pagājusi apmēram stunda no “sākuma komplekta”.

IMG_1717

Un es to visu vēroju un centos noķert veikli kadros, un atkal un atkal sapratu, cik bērns tomēr pats ir radošs un spēj gūt prieku no tik vienkāršām lietām. Pie šī figūru laukuma Marks ar jauniem rīkiem atgriezās visa rīta cēliena garumā līdz devās gulēt pusdienlaiku. Un pašu lielāko prieku man sagādāja novērojums, ka viņš ar savu piesavināto koku (parastu koku, ko dzīvokļa remonta laikā izmantojām par krāsas jaucamo) paspēja izspēlēt gan hokeju, korķus pieņemot par ripām un galdapakšu par vārtiem, gan uzspēlēt “ģitāru” un padziedāt, gan palidināt to kā “lidmašīnu”. Lieliski! Un radošumu attīstām mēs abi. Lai jums arī atkal jauns skats uz “parastām” lietām!

Leave a Reply

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Change )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Change )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Change )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Change )

Connecting to %s