“Visu varošās” un viņu vīrieši

“Sieviete dieviete”, “māte varone” un “visu varošā pasaules glābēja”. Mums, sievietēm, patīk uzņemties lomas, kuru nešana prasa ārkārtīgi daudz varēšanas, gribēšanas, darīšanas, sevis smelšanas un nemitīgas došanas.

wannabe “visu varošā”

Es arī, es arī esmu TĀ wannabe “visu varošā, nekad negurstošā” ideālā sieviete, sieva, mamma, mājsaimniece, darbiniece, iedvesmotāja un pasaules likteņa nepasargāto glābēja. Turklāt, mans dzimšanas datums manī ielicis arī nebeidzamu vēlmi un tiekšanos pēc perfekcionisma un izcilības it visā, kas spēj iedzīt stūrī, kad “nekas nenotiek pēc manis iedomātās izcilības rāmja”.

Sabiedrībā tik daudz runā par to, kā mammas var, kā viņām jāvar. Par to, lai sieviete saglabātu veiksmīgu laulību, viņai jāpagatavo vīram siltas vakariņas, jāsakopj māja, jāaudzina gudri un veiksmīgi bērni, jāveido spoža karjera, jāiet kaligrāfijas kursos un pašai jāatšuj aizkaru malas, jābūt ar lapsenes figūru un mājās jānēsā zīda halāts, naktīs pārvēršoties par kaislīgāko mīļāko. Kā – un Tu to nevari, draudzenīt?! Pfff… Un kurš vispār šo visu izdomāja un šo slogu uzlika – “bullsh*t” ideālā sieviete – parādiet man viņu tādu kaut vienu uz pasaules!

par sievietes spēju pieņemt lēmumus norāda vīrietis viņai blakus

Un tas “nekad izcilību nesasniedzošais ideālās sievietes” kamols veļas un veļas tik daudzās dzīvēs, un tas kaut kad iespaidīgi eksplodēs, JA VIEN mēs, sievietes, nelēksim augstāk par savām ērtajām sēžamvietām un nepaturēsim prātā, ka uz pasaules mēs neesam vienas ar sevi. Mums ir tās tik ļoti nepieciešamās otrās puses – vīrieši! Tie stiprie pleci un siltās azotes, kur ieritināties kā mazām meitenēm. Un viņi var daudz, patiesi daudz, it īpaši, ja ļaujam viņiem būt ar mums un par mums. Ja uzticāmies un atveramies viņiem, ja spējam pateikt “paldies” par katru ikdienišķu lietu, ja protam atzīt, ka mēdzam kļūdīties, ka esam kādā brīdī vājas, ka nevaram. Ja ļaujam viņiem mums palīdzēt ikdienas solī vai padomos, mūs iedrošināt noticēt sev, iedvesmot, samīļot un mīlēt mūs tādas, reizēm varošas un reizēm nevarošas, līdz kaulam, arī matiem copē un noguruma nošļukušiem pleciem pie aukstas kafijas krūzes – BET ĪSTAS, no sirds. Vīrietis, kam būt līdzās, ar ko dalīties, piedzīvot mūžu, ir katras izvēle. Mēs, latvietes, nedzīvojam musulmaņu valstīs, kur tiktu izprecinātas pēc vecāku ieskatiem un vīra maka biezuma. Vīrietis mums blakus ir mūsu – katras pašas – izvēle.

Mikelandželo efekts

Citēju. Partneri, dzīvojot kopā, iespaido viens otru un, gluži kā skulptors Mikelandželo, viens no otra kaut ko veido. Ja attiecības ir draudzīgas, sapratnes un atklātības pilnas, ja partneri zina par otra vēlmēm un ir patiesi ieinteresēti otrā, tad labākās īpašības paspilgtinās vai atraisās. Cilvēks nereti spēj kļūt tāds, kādu ir gribējis sevi redzēt. Citiem vārdiem, otra atbalsts un patiesa cieņa, un apbrīns atraisa vēlamo ideālu un ļauj sasniegt iecerēto. Tās nav pasakas, šoreiz tā ir īstenība, ko apstiprina zinātne. Šādas attiecības parasti ir ļoti pilnvērtīgas un dzīvesprieka pilnas, savstarpēji bagātinošas, tās nemitīgi pilnveidojas, jo abi partneri stimulē viens otra attīstību un labsajūtu. Citāta beigas. Un tad pasaule kļūst krāsaināka un panesamāka gan katram atsevišķi, gan pārim, gan ģimenei kopā.

paldies manam vīram

Un šis apcerējums manā galvā bijis ilgi, esot iekšā līdz ausīm savā dzīvē, ikdienā, it īpaši, tagad, kad mūsu abu mīlestībā un savienībā aug brīnišķīgs dēls, kas prasa un dod brīnišķīgi daudz. Un man blakus ir mans vīrs – mana izvēle, mans lielais laimests. Viņš mani paceļ. Viņš man tic, viņš man liek just un saprast, ka esmu mūsu dēlam labākā mamma pasaulē – arī tad, kad neizturu, kad sabaros, kad aizmiegu, lasot grāmatu pirms miega, kad papinkšķu “no nekā”, kad pūcējos “no nekā”, kad saku vienu un daru citu. Un viņš sapurina, viņš samīļo, viņš nejautā, ja zina, ka man atbildes nav. Viņš pateiks labu vārdu, viņš sasmīdinās. Viņš ir lielisks tētis, jo vienīgā lieta, ko viņš ar bērnu nevar izdarīt – pabarot ar krūti, protams. Un viņš pasaka “paldies”, vienmēr. Cieņa un sapratne ir tā, kas vieno ciešas ģimenes. Paldies, mans Mīļais! Es zinu, cik liela ir mana spītība, mūsu dēls man tagad to spilgti iemāca. Un tagad saprotu, kā Tev ir ar mani, un arī viņu. Ir, ko turēt!

novēlējums “visu varošajām” sievietēm

Un šo visu es nolēmu uzrakstīt šodien, dienu pirms Jaunā gada sākšanās, jo no sirds gribu novēlēt visām brīnišķīgajām sievietēm, sievām, mammām būt pašām, mīlēt sevi, nedzīt sevi stūrī ar sevis iedomātajiem vai sabiedrības uzliktajiem standartiem. Būt pateicīgām par to, kas ir dots – un tas noteikti nav maz. Dzīvot savu dzīvi! Nē, nerosinu kļūt par čīkstulēm pīkstulēm, bet ļaut arī parūpēties par sevi, biežāk pateikt “paldies” un atzīt savu nevarēšanu kādā brīdī, kad ir visa kā par daudz.

paldies “visu varošo” sieviešu vīriešiem

Jūs esat LIELI! Jūsu sirdis ir plašas, pacietība kā līdz mēnesim un atpakaļ, azotes vissiltākās un pleci visdrošākie – kā jūsu sievietēm, tā bērniem. Paldies, ka esat cieši līdzās, ka uzklausāt, ka rokas trauku lupatas nebīstas un nav grūtums vannā ielaist savai mīļotajai siltu ūdeni un sadegt sveces. Un dariet arī tad, kad viņas neprasa, jūs taču zināt – ikviena sieviete, lai cik stipra būtu vai izliktos, neizsakāmi novērtē katru mīļu vārdu, apskāvienu, sīku pārsteigumu, satīrītu stūri mājās un gulēt noliktus bērnus.

Lai sirdssilti!

_AE07100

Liāna

Leave a Reply

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Change )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Change )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Change )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Change )

Connecting to %s