Trīsgadnieks uzsāk bērnudārzu

Mūsu mazie cilvēkbērni savos pirmajos dzīves gados nemitīgi piedzīvo ko jaunu un katra lieta, notikums, izmaiņas prasa laiku izprast, pierast, pieņemt ar prieku vai bažām. Dzīvojam sabiedrībā, kurā pārsvarā ir pieņemts, ka bērni agrāk vai vēlāk apmeklē pirmsskolas izglītības iestādes, lai sagatovotos skolai un abiem vecākiem būtu iespēja strādāt, uzticot savus bērnus bērnudārzu pedagogiem. Arī mūsu trīsgadniekam no šī rudens nolēmām piedāvāt iespēju apmeklēt dārziņu. Tad nu padalīšos pieredzē, kā mums ar to veicas, kādas ir mūsu veiksmes atslēgas un kādi prieki un pārdzīvojumi tam nāk komplektā.

redzēt un just savu bērnu

Tā kā katram bērnam ir savs temperaments, savas patikas un nepatikas, bailes un aizraušanās, spējas un vēlme sadraudzēties ar citiem bērniem un uzticēties svešiem cilvēkiem, es uzskatu, ka, pirmkārt, katriem vecākiem ir jāredz un jājūt savs bērns un tikai viņi var vislabāk pieņemt piemērotāko variantu, kad, kā, kur, vai vispār un kādos apstākļos bērns varētu uzsākt bērnudārza gaitas.

Lai arī mūsu Marks ir sabiedrības dvēselīte, mīl apmeklēt publiskus pasākumus, ir drošs, runātīgs, zinātkārs uz visu jauno un saka, ka visi cilvēki ir viņa draugi, mēs radām iespēju un izvēlējāmies bērnudārza uzsākšanu no 3 gadu vecuma. Un joprojām arī viņš ir tikai mazs puika trīneidžera sarežģītajā vecumā pavisam jaunā pasaulē ar citiem noteikumiem, cilvēkiem un kārtību bez mammas klātbūtnes. Turklāt viņam ir viens pastiprinošs nedrošības un pārmaiņu bonusa faktors – vien dažus mēnešus atpakaļ ģimenē ienācis mazais brālis.

iesildīšanās

Tā kā Marks vienmēr ir ticis iesaistīts ģimenes pasākumos, izbraucienos, ņemts līdzi uz dažāda mēroga notikšanām, viņš savas socializēšanās prasmes ir izkopis tīri labi pirms dārziņa uzsākšanas, jo bērnam līdz 3 gadu vecumam pilnīgi pietiek mājās sarunāties ar vecākiem, doties uz rotaļu laukumu un pa reizei līdzi uz veikalu, aprunāties ar kaimiņiem vai vecākajiem brāļiem un māsām, lai komunicēšana ar apkārtējo pasauli būtu saprotama. Tāpat no gada vecuma 1-2 reizes nedēļā apmeklējām kopā bērnu nodarbības, kurās satikt citus un kopīgi ar skolotāju rotaļu veidā šo to jaunu iemācīties.

Mūsu pašu priekšnosacījumi bērnudārza ikdienai

  • Bērnudārza izvēle

Devām priekšroku privātajam dārziņam kā prioritāti noliekot 10 bērnu skaitu vienā grupiņā, kas nozīmē, ka reāli ikdienā tie ir vidēji 7 bērni uz 2 pedagogiem. Tīri fiziski līdz ar to ir mierīgāka atmosfēra un audzinātājām ir vairāk laika veltīt katram bērnam, aprunājoties, palīdzot kādos darbiņos, apmīļojot un kopumā brīvāk uztvert lietas.

  • Mierīga mamma = mierīgs bērns

Tā kā bērnudārza apmeklēšana mums nav ārkārtēja nepieciešamība, jo šobrīd esmu mājās ar mazo brāli un nebūtu arī nekādas vainas, ja Marks turpinātu dzīvoties pa mājām, tad fakts, ka man nebija “jādabū bērns bērnudārzā par katru cenu, jo pirmdien jābūt pl.8:00 darbā”, ļāva man pašai gana mierīgi visu iesākumu uztvert un lieki nesastresoties par nezināmo.

  • Bērnudārzā uz pusslodzi

Marks bērnudārzu apmeklē līdz pusdienlaikam, kad pēc ēšanas dodamies pakaļ un pusdienu miedziņu guļ mājās savā gultā. Kamēr dzīvojos ar mazo pa mājām, nav iemesla bērnam būt projām visu garo dienu. Bet, ja kādā brīdī Marks izrādīs interesi gulēt pusdienlaiku dārziņa, tad noteikti to varēs darīt. Tāpat pa šo laiku ir sanācis paņemt arī pāris brīvdienas, kurās jau Marks sāk ilgoties pēc draugiem dārziņā.

  • Pirmās dienas kopā

Esmu ļoti pateicīga, ka audzinātāja mūsu dārziņā ir ļoti pretimnākoša un pirmās 2 dienas līdz pusdienlaikam neiebilda, ka pavadu kopā ar Marku, esot kaut kur tuvumā, neiejaucoties viņu ikdienas lietās un tomēr dodot tādu drošības aizmuguri bērnam, lai bez spriedzes iepazītu jauno vidi un cilvēkus.

  • Neatstāju bērnu raudošu

Sākot no trešās dienas, Marks ir palicis katru dienu, kad ir aizvests uz dārziņu. Un jau pašā sākumā audzinātājai teicu, ka viņu raudošu neatstāšu un bez viņa ziņas prom nelavīšos – runāsim, kamēr sarunāsim. Es pazīstu savu dēlu un mēs vienmēr tā esam darījuši, kad viņš ir palicis ar citiem cilvēkiem manas prombūtnes laikā. Esmu vienu reizi nepārdomāti un paklausot “gudrām tantēm” viņu atstājusi raudošu un mūsu gadījumā tā bija mana muļķīgākā rīcība un “uzticības kuģa” sašūpošana. Jā, un “THE rīti” noteikti ir grūtākā dārziņa uzsākšanas daļa. Protams, protams, ka tāpat kā lielākā daļa bērnu, arī Marks mani prom laist negribēja, uzreiz ķeroties pie asarām un lūgšanas, lai palieku pie viņa. Mana sirds sažņaudzās, bet centos būt mierīga kā zutis un visādi ieinteresēt apkārt notiekošajā. Labā ziņa – Marks ļoti gribēja dārziņā būt, draudzēties ar bērniem un visu darīt, “tikai” negribēja mani laist prom. Tad nu piedāvāju viņam mantas, iesaistīšanos darbiņos, uzreiz acis zibēja, bet līdz ko teicu, ka došos savos darbiņos, tā viņš durvīm priekšā un viss. Tad, nu, arī mana pacietība brīžiem zuda, mijās izmisums un dusmas ar vēlmi izprast, žēlot un “nenodarīt pāri”. Mūsu rekords bija pusotra stunda “atvadīšanās”, kamēr Marks tomēr pavilkās uz grupiņā notiekošo dziedāšanu un palaida mani, pats iekāpjot audzinātājai klēpī, tad es ātriem soļiem stūmos ar ratiem prom, lai acu priekšā nevīdētu. Pat vienu dienu pamēģinājām, ka ved tētis – nē, tas nenostrādāja, arī viņam tika dīkta palikšana. Un tomēr šī mana pārliecība un neatlaidība nostrādāja un jau septītajā dienā, kad Marks dārziņu apmeklēja, tas vainagojās, prasot vairs tikai 15 minūšu atvadas bez raudāšanas un turpmāk no rītiem pavadu vien tik daudz laika, lai ievestu grupiņā, palīdzētu atģērbties un pierunāt uzvilkt sandales vēl pirms paspēj jau skriet šeptēs. “Knapi laiks bučai un attā!”. Pagājušas jau piecas nedēļas dārziņā un Marks patiešām iet ar prieku un nav mums nekādu rīta scēnu.

  • Novērst kritiskos punktus

Kad tā visādi centāmies sarunāt palikšanu, es jautāju, kāpēc viņš nevēlas, lai eju prom, kas viņu satrauc, no kā baidās. Tā uzzināju bažas un varēju apskaidrot un iedrošināt, kā viņam attiecīgā situācijā rīkoties. Izrunājām, ko darīt, ja puikas bumsījās un negribas tajā piedalīties, kur vienmēr atrast savu ūdens pudeli un salveti, ja puņķi. Pat ķiverei M burtu uzlīmējām pēc kreņķiem, kad citam puisim bija ļoti līdzīga un Marks to uzskatīja par savējo, tā dikti sastrīdoties. Kā arī, ja ļoti gribas samīļoties, tad vienmēr var iet pie audzinātājas un patverties azotē. Un, protams, dodoties prom vienmēr atgādināt, ka būšu viņam pakaļ.

  • Izstāstīt dienas plānu

Sapratu arī, ka Markam nav nekādas jēgas stāstīt, ka man tikmēr darbiņi jāpadara un tāpēc jādodas prom, bet jāgriež tā psiholoģija otrādi un jāliek uzsvars uz to, ko viņš darīs bērnudārzā un cik forši tas būs. Ka viņš tur iet, lai viņam būtu interesanti, nevis tāpēc, ka mammai kaut kas jādara bez viņa. Un šķiet, ka Markam drošības sajūtu rada arī sapratne, kas dienas laikā notiks un kurā brīdī es atgriezīšos. Tā es katru dienu izstāstu – paspēlēsies, padarīs darbiņu, izies ārā, paēdīs pusdienas un es būšu klāt u.tml.

tvaiku nolaiž mājās

Būtu utopiski domāt, ka, redz, kā bērns tā veiksmīgi uzsācis bērnudārza gaitas un nu varam miera vējos uzelpot. Lai arī Marks iet ar prieku un paliek dārziņā bez iebildumiem, tā ir sava veida samierināšanās ar jauno situāciju un ik dienu viņš turpina audzēt savu ādu un personību, piedzīvojot visdažādākās situācijas un meklējot savu vietu zem saules bez mammas “aizmugures”. Tāpēc ir tikai saprotami, ka, atnākot mājās, savā drošākājā vietā, slūžas var raut vaļā un izlikt visu, kas pa dienu uzkrāts un savākts. Tā esam piedzīvojuši gan emocionālu izraudāšanos “par neko”, “visam NĒ” jūru, spītēšanos. Un diemžēl nekur neiztikt bez veselības saļodzīšanās – ir bijušas dienas, kad pēc dārziņa dikti sāpējusi galva, uzradušās iesnas un ir pat pavemts vairākkārt. Šo visu pagaidām norakstām uz adaptāciju un spriedzi, ko mazais cilvēks sevī uzkrāj, lai arī no malas šķiet viss pavisam labi esam.

Mūsu pieredzes atziņas

Pirms mūsu ģimenē bija reāla pieredze ar bērnudārza uzsākšanu biju lasīju daudz dažādus stāstus un psiholoģijas blogus, izjautājusi draugu ģimenes, domājot par to, kā darīsim un kā nu mums tas būs. Un beigu galā, šo visu piedzīvojot, varu vien teikt, ka vienas “pareizās” formulas noteikti nav. Vissvarīgākais ir ieklausīšanās savā bērnā, laika došana, lai gūtu drošības sajūtu jaunajos apstākļos. Vecākiem jāizdara izvēle par labu un pa spēkam savam bērnam, jo patiesi – visus vienā maisā neielikt un arī nemaz nevajag. Un, kad skaidrība ir pašiem ar sevi, tad saprotams, ka vissvarīgākais ikdienas mierā ir cilvēkfaktors – brīnišķīgas, atsaucīgas un mīļas audzinātājas un auklītes, kurām bērni līp klāt kā dadzīši. Tā vecāki var pilnīgā mierā un uzticībā savus luteklīšus nodot drošās rokās, zinot, ka par viņiem noteikti parūpēsies pēc labākās sirdsapziņas.

6 thoughts on “Trīsgadnieks uzsāk bērnudārzu

  1. Sveika. Paldies par pieredzes aprakstu. Saki,lūdzu,kurā vietā Valmierā gāji ar mazo uz bērnu nodarbībām? Šobrīd meklēju ko interesantu padarīt kopā ar vecāko divgadnieci,jo arī,tāpat kā tu, plānoju viņas bērnudārza gaitas uzsākt no 3 gadu vecuma, bet nesaktoties uz to, gribas ar viņu arī aizšaut uz kādām nodarbībām pirms dārziņa…

    Like

    1. Sveika! Prieks, ka noder.
      Mēs no 2 gadu vecuma gājām Vindā uz Rūķīšu skoliņu, kas ir pašvaldības atbalstīts projekts. Nodarbība 1,5-2 stundas. Sākumā vecāki sēdējām blakus, kad bērni aprada, tad palika ar audzinātāju paši. Vēl forša ir Yamaha skoliņa un nu jau mums beidzot arī savs baseins Valmierā, kur ir peldētapmācības, sākot no pašiem mazākajiem 🙂 Tā kā, ir ko izvēlēties un padarboties.
      Veiksmes!

      Like

      1. jo 1) tu raksti palagus, bet domu grūti saprast 2) ir instamammas un wannabee instamammas, un tu esi otrais variants 3) bildes ir tik, tik, tik samākslotas (hmm, laikam jau labi, ka pat nezini patiesās domās no apkārtējiem 4) tu domā, ka privātais dārziņš, kur ieliek ar karotīti ir kaut kas labs? Kad bērnam būs jācīnās par savu vietu skolā, tā karotīte vairs nebūs. Tā ir vecāku diagnoze (tava) sūtīt savu bērnu TIK labā pilsētā privātajā dārziņā

        Lai tev jauka diena! 😊

        Like

Leave a Reply

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Change )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Change )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Change )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Change )

Connecting to %s